Audiovizuāls stāsts
Doma laukums 6, Mākslas muzeja “Rīgas Birža” ātrijs
Raiņa lugā “Zelta zirgs” stikla kalnā guļ princese, kuru ar savu vara, sudraba un zelta zirgu palīdzību izglābj jaunākais tēva dēls. Princese kļūst par brīvības simbolu, un viņas atmodināšana – cīņa par brīvību. Šis simbols reizē nozīmē dvēseles un garīguma atbrīvošanu, kā arī izsaka katra cilvēka nepieciešamību iziet garīgās attīstības ceļu. Ceļš stikla kalnā nav viegls, bieži ilūzijām un šaubām pilns. Pārvarot sevi un mainoties, ceļš paveras un ilūzijas atkāpjas.
Kas ir tik augsts, cik dziļš var būt? Kas ir tik tuvs, cik tāls var būt?
Nav ko tērēt savu laiku domājot, labāk darīt un doties ceļā un varbūt šo mīklu risinot pat uzsmaidīt.
Nokļūt pie kalniem, klinšainiem un stāviem, gan zilganiem un zaļiem, gan stikla un ledus krāsā. Visbeidzot būt visaugstākā smailē, kur saule nokāpusi savas zemes apskatīt. Nebeidzami augstu kalnu virsotnēs savas acis sēdināt.
Ledus kluči gruva tā, it kā kāds tos speciāli grūstu ar varu virsū. Tie šķīda un šķaidīja, tie plēsa un ārdīja. Te akmeņi bira un gāzās. Tik ar sparu un smaidu nebeidzami dziedot, nokļūt tik augstāk un augstāk. Dziedot sāpes vieglas kļūst, dziedot dvēsele mieru gūst. Ar katru soli augstāk, ar katru soli saules staru vairāk un biezāk.
Es esmu tik liels, cik dziļš un plašs ir mans skatiens. Es pats sev esmu kalns, kas pārvarams.
Stāstu veidoja idejas autors Viktors Keino, režija Juris Jonelis, dizains un animācija Hypnosis, mūzika un skaņa Andrejs Eigus / Selffish, producents Mārīte Lempa
Projekta idejas autors: Viktors Keino
Projekta realizētājs: biedrības “Klusa daba” un “Dabas Raksti”
Projekta sadarbības partneri: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mākslas muzejs “Rīgas Birža”
