15 MĪLESTĪBA: ZAĻŠ

Latviešiem mīlestība ir zaļa, jo tā dzimst tur, kur pirmie asni izlaužas caur melno zemi pēc garas, pelēkas ziemas – kā cerība, kas neatlaidīgi tiecas pret sauli. Tā ir mežu zaļums, kas apvij dvēseles kā senas ozolu saknes, dziļi un neiznīcināmi. Tā ir pļavu smaržīgā zaļā vilna, kurā Jāņu nakts ugunis atspīd mīlētāju acīs. Zaļā krāsa nes sevī dzīvības sulu, kas plūst caur latvju asinīm – neatlaidīga, augoša, reizēm klusa un pazemīga, reizēm mežonīga kā vasaras vētra. Tā nav ugunīgi sarkana, kas ātri izdegs, bet mūžam zaļa – tā, kas dzied ar vējā šalkošu liepu lapām, kas dzied ar rudzu lauku šalkoņu un ar to kluso solījumu, ka pat pēc visbargākās ziemas mīlestība atkal uzdīgs, spēcīgāka un dziļāka nekā agrāk. Tāpēc latvietis mīl zaļi – ar visu zemes spēku, ar visu meža klusumu un ar visu pavasara nepacietību.

Gaismas instalāciju veido dažāda izmēra izgaismoti gaismu objekti. Vasaras nakts skaņu papildināti, tie aicina ieiet citā – immersīvā gaismas pasaulē.

Šis ir pirmā Vecrīgas gaismas loka gaismas objekts. Autoru kolektīvs deviņu gaismas objektu ekspozīcijā “Mīlestības mirklis” meklē savus Mīlestības Mirkļus un to definīcijas.