NORISES VIETA: Kongresa nama laukums

Medijā okupētās laika telpas segments vienmēr ir limitēts, no kā arī rodas fragmentācija. Jauns process dabīgi veidojas brīvā telpā, tomēr ja nav iespējams izvērst medija robežas, notiek dalīšanās, lai rastu brīvu vietu pieejamajos sektoros. Šajā kontekstā, kuba forma tiek pieņemta kā ideāls ģeometrisks veidols, vienlaicīgi norādot uz galīgu telpas apjomu, ar strikti definētām robežām. Mēroga nozīme šajā gadījumā ir ne tikai cilvēks attiecībā pret objektu un skatupunkta novietojums telpā, bet arīdzan mērogs kā idejiskais uzsvars uz abstraktu veselumu, kurš ir lielāks par cilvēku, un kurš var tikt novērtēts tikai distancēti, perspektīvā, pretstatā tuvplānam kur uztveres laukā dominanci pārņem fragmentējošais.